Līdz šim nekur nav bijis iespējams uzzināt, kā pareizi latviskot jogas āsanu jeb pozu nosaukumus, tādēļ nolēmu izveidot sarakstu ar latviešu valodā atveidotiem populārāko jogas āsanu nosaukumiem. Ceru, ka turpmāk āsanu nosaukumi latviešu valodā tiks pierakstīti ar pareizu garumzīmju lietojumu. Blakus āsanu nosaukumiem piedāvāju arī to tulkojumus latviešu valodā. Vispirms gan jābilst pāris vārdu par pašu vārdu “āsana”.
Vārds “āsana” atvasināts no darbības vārda saknes “ās” (sēdēt) ar piedēkli -ana, kura lietojums bieži sakrīt ar latviešu valodas piedēkli -šan. Līdz ar to, senākās “vārda” āsana nozīmes ir “sēdēšana”, kā arī “sēdvieta”. Ap mūsu ēras sākumu vārdu “āsana” sāka lietot jogas tradīcijā, lai apzīmētu zināmus sēdošus stāvokļus, kas piemēroti meditācijai. Mūsu ēras otrajā gadu tūkstotī ar vārdu “āsana” sāka apzīmēt visdažādākās jogas pozas.
Starptautiskajā vidē vārds “āsana” galvenokārt pazīstams bez tā sanskrita galotnes. Līdzīgi kā latviešu valodā, sanskrita lietvārdiem pievieno galotnes, lai norādītu uz dzimti, skaitli un locījumu. Vārds “āsana” pieder nekatrajai dzimtei, un tā vienskaitļa nominatīva forma sanskritā ir “āsanam”. Tā piemēram, lai nosauktu lotosa pozu sanskritā, būtu jāsaka “padmāsanam”. Tomēr vārds “āsana” jau iegājies latviešu valodā kā sieviešu dzimtes lietvārds un tiek attiecīgi locīts.
Visi sanskrita āsanu nosaukumi ir salikteņi. Starptautiskajā anglofonajā jogas vidē pieņemts salikteņu daļas pierakstīt šķirti, ja tas iespējams. Piemēram, adhomukhašvānāsana (“lejup vērstā suņa poza” vai, burtiski tulkojot, “lejupsejsuņsēdēšana”) ir saliktenis no vārdiem adhas (lejup, uz leju), mukha (seja, mute), švāna (suns) un āsana (sēdēšana), taču to angliski parasti pierakstītu kā “Adho Mukha Svanasana”. Kaut arī saliktenis adhomukhašvānāsana varētu šķist pārlieku garš, jāatgādina, ka latviešu valodā iegājušies tādi no vairākiem aizgūtiem vārdiem darināti salikteņi kā hidroelektrostacija. Būtu jāizvairās arī no āsanu nosaukumu rakstīšanas ar lielo burtu angliskās tradīcijas ietekmē.
Daudzi āsanu nosaukumi atveidoti, izmantojot līdzskaņu savienojumus kh, bh, dh, utt. Šādos savienojumos burts “h” norāda nevis uz atsevišķu līdzskani h, bet gan tikai uz iepriekšējā līdzskaņa aspirāciju. Principā būtu vērts apsvērt aspirācijas atmešanu, atveidojot sanskrita vārdus latviešu valodā, taču daudzi vārdi jau iegājušies šādā pierakstā. Piemēram, visiem zināma hathajoga, nevis hatajoga. Tādēļ arī atveidojot āsanu nosaukumos saglabāju Latvijas un starptautiskajā jogas vidē pieņemto aspirācijas apzīmēšanu ar h.
Sanskritā sastopams tikai garais o, tādēļ visos āsanu nosaukumos un citos no sanskrita aizgūtos vārdos tas izrunājams gari.
Ja sarakstam nepieciešams pievienot kādu āsanu, lūdzu, rakstiet uz valters.negribs@gmail.com vai pievienojiet komentāru mājaslapā.
Jogas āsanu nosaukumi un to tulkojumi latviešu valodā
adhomukhašvānāsana – lejup vērstā suņa poza
adhomukhavrikšāsana – lejup vērstā koka poza
agnistambhāsana – ugunsstaba poza
ānandabālāsana – laimīgā bērna poza
anantāsana – Anantas poza; Ananta jeb Bezgalīgais ir mītiska čūska indiešu mitoloģijā, uz kuras atlaidies dievs Višnu.
āņdžanējāsana – Āņdžanējas poza; Āndžanēja jeb Andžanas dēls ir viens no mītiskā pērtiķa Hanumāna apzīmējumiem.
ardhabhēkāsana – pusvardes poza
ardhačandrāsana – pusmēnespoza
ardhamatsjēndrāsana – pusmatsjēndras poza; Matsjēndra (“zivju valdnieks”) ir leģendārs jogas meistars. Viņš, būdams zivs vēderā, esot noklausījies, kā Šiva nodod jogas mācību savai sievai Pārvatī.
aštavakrāsana – astoņu pagriezienu poza
baddhakonāsana – saistītā stūra poza
baddhapadmāsana – saistītā lotosa poza
bakāsana – dzērves poza
bālāsana – bērna poza
bharadvādžāsana – Bharadvādžas poza; Bharadvādža ir viens no septiņiem leģendārajiem dižajiem svētajiem hinduismā.
Bhudžangāsana – čūskas poza jeb kobras poza; Bhudžanga ir viens no čūskas tēlainiem apzīmējumiem – “tā, kura staigā lokoties”. Modernajā jogā gan šo parasti tulko kā kobras pozu.
bhudžapīdāsana – plecu nospiešanas poza; Parasti “bhudža” sanskritā apzīmē rokas, taču šeit esmu sekojis tradicionālajam āsanas nosaukuma skaidrojumam mūsdienu jogā.
bidālāsana – kaķa poza
brahmačarjāsana – šķīstības poza; Brahmačarja tradicionālajā hinduismā ir pirmais brahmaņa dzīves posms, kurā tiek apgūtas vēdas. Tā kā šie mācekļi ir neprecēti, brahmačarja apzīmē arī celibātu.
čamatkārāsana – izsaukšanās poza vai vaimandieniņpoza; “Čamat” ir izbrīna izsauksmes vārds; burtiski: skaņas “čamat” poza.
čaturangadandāsana – četru locekļu nūjas poza
dandāsana – nūjas poza
dhanurāsana – loka poza
dvipādaviparītadandāsana – divu pēdu apvērstā nūjas poza
džatharaparivartanāsana – vēdera grozīšanas poza
ēkapādakaundinjāsana – vienas pēdas Kaundinjas āsana; Kaundinja ir viens no pirmajiem Budas sekotājiem, kurš sasniedza atbrīvošanos.
ēkapādarādžakapotāsana – vienas pēdas karaliskā baloža poza
garudāsana – Garudas poza; Garuda ir mītisks putns indiešu mitoloģijā.
gomukhāsana – govs sejas poza
halāsana – arkla poza
hanumānāsana – Hanumāna poza; Hanumāns ir mītisks pērtiķis indiešu mitoloģijā, kurš pazīstams no senindiešu eposa “Rāmājana”.
džānušīršāsana – “galva pie ceļiem” poza
kapotāsana – baloža poza
karnapīdāsana – ausu spiešanas poza
krauņčāsana – kuitalas vai gārņa poza; Putna krauņčas identitāte ir neskaidra, taču mūsdienu jogā šo biežāk saprot kā gārņa pozu.
kukkutāsana – gaiļa poza
mālāsana – puķu virtenes poza
marīčjāsana – Marīči poza; Marīči ir leģendārs svētais hinduismā.
mārdžārjāsana – kaķenes poza
matsjāsana – zivs poza
majūrāsana – pāva poza
natarādžāsana – dejas pavēlnieka poza; “Dejas pavēlnieks” ir viens no dieva Šivas apzīmējumiem.
nāvāsana – laivas poza
padāngušthāsana – kājas īkšķa poza
padmāsana – lotosa poza
parighāsana – aizbultņa poza
paripūrnanāvāsana – pilnā laivas poza
parivrittadžānušīršāsana – apgrieztā “galva pie ceļiem” poza
parivrittapāršvakonāsana – apgrieztā sāna stūra poza
parivrittatrikonāsana – apgrieztā trīsstūra poza
parvatāsana – kalna poza
pāršvabakāsana – sāna dzērves poza
pāršvottānāsana – sāna stiepšanas poza
pāšāsana – cilpas poza
paščimottānāsana – muguras stiepšanas poza
piņčhamajūrāsana jeb piččhamajūrāsana – spalvotā pāva poza
prasāritapādottānāsana – izplestā kājas stiepšanas poza
samasthiti – izlīdzinātā stāvēšana
sālambasarvāngāsana – atbalstītā visu locekļu poza
sālambašīršāsana – atbalstītā galvas poza jeb galvas stāja
sētubandhasarvāngāsana – tilta taisīšanas visu locekļu poza
siddhāsana – meistara poza
sukhāsana – ērtā vai laimīgā poza
suptabaddhakonāsana – guļošā saistītā stūra poza
suptapadānguštāsana – guļošā kājas īkšķa poza
suptavīrāsana – guļošā varoņa poza
svargadvidžāsana – debesputna poza
svastikāsana – svastikas jeb labinieka poza; Vārds “svastika” atvasināts no vārda “svasti” (“laime”, “veiksme”), kas savukārt veidots no vārdiem “su” (“labi”) un “asti”(“ir”).
šalabhāsana – sienāža poza
šavāsana – līķa poza
tādāsana – kalna poza
tittibhāsana – jāņtārpiņa poza; Tittibhas identitāte ir neskaidra, taču šeit esmu sekojis tradicionālajam āsanas skaidrojumam mūsdienu jogā.
tolāsana – svaru poza
ugrāsana – skarbā poza
upavištakonāsana – sēdošā stūra poza
ūrdhvadhanurāsana – augšējā loka poza
ūrdhvahastāsana – paceltu roku poza
ūrdhvamukhašvānāsana – augšup vērstā suņa poza
uštrāsana – kamieļa poza
utkatāsana – briesmīgā poza; Mūsdienu jogā šo bieži tulko kā “krēsla pozu”, taču “utkata” sanskritā parasti neapzīmē krēslu.
uttānāsana – stiepšanās poza
utthitahastapadānguštāsana – stāvošā kājas īkšķa rokā turēšanas poza
utthitapāršvakonāsana – stāvošā sāna stūra poza
utthitatrikonāsana – stāvošā trīsstūra poza
vasištāsana – Vasištas poza; Vasišta ir viens no septiņiem leģendārajiem dižajiem svētajiem hinduismā.
vīrabhadrāsana – Vīrabhadras poza; Vīrabhadra ir leģendārs karavīrs, kas radies no Šivas drediem.
vīrāsana – varoņa poza
vrikšāsana – koka poza
Sanskrits.lv 