yac ca kāmasukhaṃ loke yac ca divyaṃ mahat sukham
tṛṣṇākṣayasukhasyaite nārhataḥ ṣoḍaśīṃ kalām

“Jutekliskā bauda uz zemes un diženā debesu bauda nav vērtas pat vienu sešpadsmito daļu no alku izzušanas baudas.”

Šī ir bieži citēta vārsma Senās Indijas literatūrā. Tā trīs reizes citētā eposā “Mahābhārata”, Pataņdžali Jogas sūtru komentārā, paskaidrojot santošu jeb apmierinātību, kā arī ievērojamā advaitavēdāntas teologa Šankaras darbos. Šī pati vārsma atrodama arī budistu vārsmu apkopojumā “Udānavarga”, un tajā lietotais saliktenis tṛṣṇākṣayaḥ (“alku izzušana”) atrodams arī citos budistu tekstos, kas liek domāt, ka šī vārsma varētu būt sacerēta budistu aprindās. Kā zināms, tṛṣṇā (pāli: taṅhā) jeb slāpes vai alkas ir viens no budisma centrālajiem jēdzieniem. Līdz ar to alku izzušanu varētu saprast kā sinonīmu nirvānai. Parasti gan nirvānu saista ar atbrīvošanos no ciešanām, nevis ar laimes vai baudas iegūšanu, un šādas vārsmas liek uzdot jautājumus par to, kā agrīnajā budisma tradīcijā tika saprasts budisma prakses mērķis.

Komentēt